Top 3 politiskās partijas Latvijā
Ar katrām Saeimas vēlēšanām iedzīvotāji cer, ka kaut kas mainīsies, taču, tajā pašā laikā, balso par vienām un tām pašām partijām. Tāpēc apskatot pēdējo 3 Saeimas vēlēšanu rezultātus, nevar redzēt dižas izmaiņas partiju sarakstos.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās kuras notika 2014.gadā vislielāko atbalstu guva “Saskaņa”, kura Saeimā tiek pārstāvēta ar 24 deputātiem. Saskaņa ir sociāldemokrātiska politiskā partija un vislielākais atbalsts tai ir cittautieši, pārsvarā krievvalodīgie. Tās līderis ir Nils Ušakovs, kurš ir arī Rīgas domes priekšsēdētājs. Arī 11.Saeimas vēlēšanās “Saskaņai” bija ļoti labi rezultāti – 31 deputāta vieta. 10.Saeimas vēlēšanās “Saskaņa” palika otrajā vietā, taču tik un tā ieguva 29 deputātu vietas.
Tuvākā konkurējošā partija “Saskaņai” ir “Vienotība”. “Vienotība” ir centriski labēja politiskā partija. 2010. gadā “Vienotība” tika izveidota kā partiju apvienība dalībai 10. Saeimas vēlēšanās. “Vienotībai” 10. Saeimā bija vislielākā frakcija — 33 deputāti, bet 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās 2011. gadā tās rezultāts bija sliktāks un 11. Saeimā ievēlēti 20 tās deputāti, 12. Saeimā partijai ievēlēti 23 deputāti. Partiju vada valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
12.Saeimas vēlēšanās 3.vietu ar 21 deputāta vietu ieguva “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS). Šī ir salīdzinoši sena partija, jo tika dibināta 2002.gadā un lielākoties arī ir atradusies topa pieciniekā. 10.Saeimas vēlēšanās arī ZZS atradās 3.vietā un bija ieguvusi 22 deputātu vietas. Izņēmums bija 11.Saeimas vēlēšanas, jo tās bija mazliet netipiskas. Tajās ZZS ieguva 5.vietu un 13 deputātu vietas.
11. Saeima tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pēc iepriekšējās Saeimas atlaišanas. Valdis Zatlers beidzoties prezidenta termiņam atlaida Saeimu, par ko ieguva tulītēju popularitāti iedzīvotāju vidū. Viņš izveidoja “Reformu partiju” un šajās vēlēšanas ieguva 22 deputātu vietas. Interesants fakts, ka īsi pirms 11.Saeimas darba sākuma no Reformu partijas izstājās 6 ievēlētie deputāti, tāpēc frakcija darbu uzsāka ar 16 mandātiem.
10. un 11. Saeimas priekšsēdētāja bija Solvita Āboltiņa, kura pēc “ūjināšanas” incidenta ārkārtas kongresā 2016.gada vasarā vairs nepretendēja uz valdes priekšsēdētājas amatu. Viņas vietā 12.Saeimā par priekšsēdētāju kļuva Ināra Mūrniece.
13. Saeimas vēlēšanas notiks 2018.gada 6.oktobrī. Juris Pūce “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs aicinājis vairākas partijas veidot kopīgu sarakstu nākošajās vēlēšanās. Tas nozīmētu, ka tiktu veidots kopīgs saraksts parlamenta vēlēšanām, taču, katra partija turpinātu pastāvēt atsevišķi. Viņš uzsvēra, ka nākamās būs izšķirošanas vēlēšanas un, ja līdzīgi domājošām partijām neizdosies izveidot spēcīgu politisko spēku, tad vēlēšanās ieguvēji būs Zaļo un zemnieku savienība un partija “Saskaņa”. Tāpēc svarīgi ir nedomāt par individuālām ambīcijām, bet vienoties kopīgam darbam, pauda politiķis. Pūce uzsvēra, ka pašvaldību vēlēšanas pierādīja, ka politisko spēku apvienošanās kopīgā sarakstā palielina iedzīvotāju atbalstu.